Lai gan es daudz veidoju savus attēlus, kamēr esmu ārpus ielas, es neuzskatu sevi par “ielas fotogrāfu”. Es arī neuzskatu sevi par “ceļojumu fotogrāfu”, neraugoties uz to, ka es daudz strādāju ceļojumos. Man patīk fotografēt ainavā, bet man riebjas asociācija, kas parasti veidojas, ja es sevi definēju kā ainavu fotogrāfu.
Kāpēc šķiet, ka fotogrāfiem ir vajadzība kategorizēt fotogrāfiju, man ir noslēpums. Kad es pirms daudziem mēness ieguvu grādu fotogrāfijā, es neatceros, ka termins ‘ielu fotogrāfija’ būtu pat pastāvējis. Man riebjas jautāt, kāds es esmu fotogrāfs. Es tiešām nezinu, kā sniegt atbildi, kas mani nepadarīs. Es vēl nācu klajā ar apmierinošu atbildi. Es tikai saku, ka esmu mākslas fotogrāfs, bet šī ir tikai izklaide, un es to izmantoju tikai, lai norādītu savu vispārējo attieksmi pret fotogrāfiju.
Es apzinos, ka tā ir mīksta un bezjēdzīga atbilde. Joprojām meklēju atbildi, kas sasaucas ar manas fotogrāfijas niansēm. Kas vispār ir ‘mākslas’ fotogrāfija? Bet tā ir cita saruna.
Šī fotogrāfija tika uzņemta Puertokalderā, Kostarikā, un tas man lika domāt par fotogrāfijas žanriem, kategorijām un klasifikācijām. Tas atbilst to, kas tiek uzskatīts par klasisku ‘ielas’ fotogrāfiju, īpašībām.
Es jutu, ka esmu izturējies tā, kā domāju, būtu bijis ielu fotogrāfs, jo redzēju iespēju, kas paveras man priekšā, un ātri manevrēju sevi pozīcijā, lai to iemūžinātu. Es bieži nestrādāju šādi, un es atzīstu, ka tas man šķita ļoti apmierinošs.
Es esmu apmierināts ar attēlu. Man patīk, ka galvenā tēma ir pilnīgi centrālā, horizonts ir arī pilnīgi centrālais, un atstarpe starp krūmiem un galveno tēmu ir labi ieplānota. Vissvarīgākais ir tas, ka attēlu var "lasīt" daudzos veidos, liekot domāt par nozīmes slāņiem. Varbūt tā varētu būt ceļojuma fotogrāfija vai pat ainava. Kas zina - un kam tas interesē? BB
• Citi raksti sērijā Art of Seeing