Nesen es vadīju semināru Karaliskajai fotogrāfu biedrībai savvaļas un slapjos Snoudonijas kalnos. Tā, iespējams, ir mana iecienītākā atrašanās vieta jebkur uz Zemes - neskatoties uz nepārtraukto lietu!
Seminārā uzsvars tika likts uz vietas ‘gara’ tveršanu. Darba kārtības centrā bija izcilā Roberta Adamsa pārdomas. Adamss ierosina, ka ‘ģeogrāfija’ ir vienkāršs, vizuāls ieraksts par vietas topogrāfiju, meteoroloģiskajiem apstākļiem, gaismu un tā tālāk; šī “autobiogrāfija” ievieš personiskās izpausmes elementu un to, kā fotogrāfs jūtas par vietu; un šo ‘metaforu’ var izmantot, lai nozīmētu alternatīvu nozīmi vai vēstījumu. Viņš turpina domāt, ka atsevišķi šīs idejas var būt nedaudz mīklas, bet, kad visi trīs elementi apvienojas, ainavu fotogrāfijas sāk kļūt interesantākas. Tas ir priekšstats, kas sasaucas ar manis paša fotogrāfiskajiem centieniem.
Ja godīgi, šis attēls nav dziļa epifānija pēc stundu ilgas meditācijas zem vientuļa koka. Es vienkārši darbnīcā demonstrēju, cik lēnu aizvara ātrumu var izmantot, lai pievienotu (dažreiz) interesantu tīšu kameras kustību. Tas var būt veids, kā izmantot fotogrāfijas valodu kā izteiksmīgu instrumentu.
Vēlāk pārskatot savus attēlus mājās, es atklāju, ka šis attēls sasniedza akordu, un, iespējams, visi trīs Adamsa elementi sanāca kopā - man. Es atstāšu jums iespēju atrast savas nozīmes …
Ir godīgi teikt, ka mana darbnīcā īstenotā politika neatkarīgi no laika apstākļiem nozīmēja, ka mēs lielākoties esam slapji. Tomēr, manuprāt, ir arī godīgi teikt, ka mēs visi atklājām, ka daži interesantāki attēli tika uzņemti vissliktākajos apstākļos. Tāpēc, ja nekas cits, neliedziet sliktiem laika apstākļiem. Valkājiet pareizo apģērbu, turiet siltu un sausu un pasargājiet savu komplektu, taču pārliecinieties, ka esat tur izkļuvis un darāt! BB
• Citi raksti sērijā Art of Seeing